Patlaban sāk sairt modernās dzīves pamats. Veidojas jauna ekonomiskā realitāte, kas liek sabiedrībai pārvērtēt saistības un ierobežojumus, kuri noteiks cilvēku attiecības mūsu gadsimtā.
Jauno ekonomiku veido četri „vaļi” – valsts ekonomika un tās institucionālā bāze, izglītības sistēma, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Nacionālā inovāciju sistēma, t.i., valsts politikai un mērķiem jābūt inovācijas un uzņēmējdarbību veicošiem. Taču jaunās ekonomikas nozīmīgākais balsts ir cilvēki un viņu spēja informāciju pārvērst zināšanās.
Jaunajā laikmetā tirgus vietu ieņems tīkls un īpašuma tiesības aizstās piekļuve. Uzņēmumi un patērētāji sāk pamest mūsdienu ekonomikas galveno realitāti — tirgu, kas piedāvā pircējiem un pārdevējiem savstarpēji apmainīties ar īpašumu. Tas nenozīmē, ka jaunajā piekļuves laikmetā īpašums izzudīs, tieši pretēji. Īpašums turpinās pastāvēt, tomēr tas daudz retāk tiks pirkts un pārdots tirgū. Jaunajā ekonomikas sistēmā piegādātāji īpašumu paturēs sev, to izīrēs, iznomās, ņems ieejas maksu, abonēšanas maksu, vai biedra naudu par tā īslaicīgu lietošanu. Īpašuma maiņa starp pircējiem un pārdevējiem, kas ir būtiskākā mūsdienu tirgus sistēmas iezīmes, tiks aizstāta ar īslaicīgām pakalpojumu sniedzēju un klientu attiecībām. Tirgus turpinās pastāvēt, tomēr tā loma darījumos pakāpeniski zaudēs savu agrāko nozīmi.
Materiālajam īpašumam, ka savulaik bija industriālās pasaules centrs, ekonomikā ar laiku tiks atvēlēta arvien mazsvarīgāka loma. Iespējams, ka uzņēmumi to vairs neuzskatīs par vērtību, bet vienkārši par operāciju veikšanas līdzekli, kuru ir izdevīgāk aizņemties, nevis iegādāties.
Intelektuālais kapitāls ir jaunā laikmeta dzinulis un mērķis. Jaunajā ekonomikas sistēmā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un viedokļi, nevis lietas. Bagātības mērs vairs nebūs finansiāls kapitāls, bet cilvēka iztēle un radošās spējas.
Uzņēmumiem, kas darbojas telekomunikāciju un interneta jomā, operējot ar jēdzienu „jaunā ekonomika” vai „tīkla ekonomika”, var rasties iespaids, ka daļa no agrākajiem ekonomikas principiem un priekšnoteikumiem jaunā veida uzņēmumos nedarbojas.
Piekļuves laikmetā uzņēmējdarbību noteiks pilnīgi jauni principi, kas būtiski atšķirsies no tiem, kādi tika izmantoti tirgus laikmetā. Jaunajā pasaulē tirgu aizstās tīkls, pircēju un pārdevēju vietā nāks piegādātāji un lietotāji un faktiski viss būs pieejams.
Industriālajā laikmetā ekonomika galvenokārt balstījās uz ražošanu un īpašums bija nepieciešams, lai nodrošinātu fizisku izdzīvošanu un gūtu panākumus. Jaunajā laikmetā kultūras produkcija kļūst par dominējošo jomu ekonomikā, un iespēja nodrošināt piekļuvi kultūras resursiem un pieredzei, kas garantē cilvēka psiholoģisko eksistenci, būs tikpat svarīga kā īpašuma iegāde.
Pašlaik notiek būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā komercijā par prioritāti tiek uzskatīta ne vairs pakalpojumu sniegšana , bet gan pieredzes piedāvāšana.
Kultūras preču tirgošana ir kapitālisma dabīgas attīstības fāze, jo visā savas pastāvēšanas laikā kapitālistiskā iekārta ir centusies komercializēt visdažādākās cilvēka dzīves jomas. Ekonomiskās prioritātes izgājušas attīstības ceļu, kura gaitā ražošanu aizstāja pakalpojumu sniegšana, savukārt pakalpojumu sniegšanu nomainīja cilvēku attiecību komercializēšana un, visbeidzot, kultūras pieredzes tirdzniecība, kas liecina par to, ka komercijas mērķis ir pārvērst visa veida attiecības par ekonomiskām attiecībām.
Ņemot vērā augstākminētās atziņas, lūdzu apzināti nodarboties ar "komercializēto attiecību" veidošanu. Tas nav ne labi, ne slikti. Tas vienkārši ir jaunā laikmeta garā. Praktiķiem šķiet šeit nebūs problēmu. Ideālistiem vienkārši mans ieteikums - apzināties cilvēcisko attiecību dabu, un nemēģināt uzturēt vai saskatīt sociālajā tīkla attiecībās kautko dziļi personīgu vai pat intīmu. Draudzība un mīlestība nav atcelta!
No comments:
Post a Comment