Laiks ir vērtība. Par laika zagļiem.

Laiks ir lielākā vērtība. Atrodam laika zagļus, kuri neļauj mums realizēt sevi ( savus mērķus )
1. Tikšanās.
Nosakām tikšanās mēŗķi( ja tā ir lietišķa rakstura ) un nosakām minimāli pietiekamo laiku, lai šo mēŗķi sasniegtu. Tātad tā ir stunda vai 10 minūtes. Izvairieties no nevajadzīgām sanāksmēm, kurām ir "rituāls=nedefinēts" raksturs.
2. Neparedzēti traucējumi.
Piefiksējam neplānotās situācijas, kuras atņem laiku ( palīdzēt kolēģim datorjautājumā, skaidrot gadījuma rakstura cilvēkam - kas ir facebook...., aizvest bērnu uz treniņu, pakavēties diskusijā par vakardienas filmu utml.)
3. Zvanīšana pa telefonu, Skype.
Tas ir lietderīgs saziņas līdzeklis un traucēklis vienlaicīgi. Nepieļaut nenozīmīgu tēmu parādīšanos. Padomāt par citiem veidiem, kā iegūt ( nosūtīt ) nepieciešamo informāciju.
4.Nespēja atteikt.
Jāprot pateikt "nē", ja kāds prasa/ lūdz pārāk daudz. Šeit prasme būt korektam.
5.Sērfošana tīmeklī.
Tas vinmēr aizņem vairāk laika nekā iedomājamies. Hronometrējiet šo laiku un sasniegto rezultātu. Secinājumi būs pārsteidzoši.
6.E-pasts.
Pastāvīa ienakošo ziņojumu pārbaude traucē spēju koncentrēties. Atbildes sniedziet atsevišķi atvēlētā laikā, ja nav runa par kautko steidzamu.
7.Perfekcionisms.
Mainīgajā darījumu vidē sarakstei neveltam īpaši daudz uzmanības orģinalitatei. Pareizrakstība šeit nav atcelta un stilam ir nozīme. Atceramies par laika nozīmi sarakstē.
8. Nekārtība uz rakstāmgalda/ datorā.
Ieviesiet sistēmu dokumentu glabāšanā. Turiet tīru desktopu un darbagalda virsmu!!
Laiks dokumentu meklēšanai ir bieži vien nepiedodami liels. Bez žēļastības atbrīvojamies no liekā.

Kas tas tāds - "postmodernais cilvēks"?

Vecais "neatkarīgā cilvēka" jēdziens iederējās agrākajā robežu pasaulē, kur attālums šķīra cilvēkus un viņi dzīvoja relatīvā norobežotībā no citiem. Agrāk cilvēka izdzīvošana lika par mēŗķi kļūt patstāvīgam, valdošam un bagātam. Šis neatkarīgais cilvēks ( protams tas notiek arī vēl šodien) demonstrēja sev piederošo, un labprāt iesaistījās sarunās par to, kā iesaistīties plašās pasaules bagāto resursu apgūšanā.
Pašreizējā paaudze saistīta savā starpa citādi, tas notiek vairāk caur laiku nevis telpu ( kas saistīja "neatkarīgo cilvēku") . Tā ir indivīda mainīgi komplicēta pasaule, kas sastāv no nemitīgi mainīgiem attiecību un kontaktu tīkliem. Ik uz soļa mēs sastopamies ar potenciālām iespējām veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Šī realitāte prasa iesaistīties dažādas formas attiecībās ar vēl lielāku intensitāti nekā jebkad agrāk.
Mūs ieskauj attiecības, kuras daļa ir virtuālas, bet daļa reālas. Mobilie sakari, elektroniskais pasts, skype, sociālo tīklu čati liek mums nepārtraukti komunicēt. Šie ekonomiskie un sociālie tīkli iesaista daudzveidīgās attiecībās.
Pat reklāmas idejas, radio, TV, sabiedriskas kampaņas liek mijiedarboties vēl vairāk. Faktiski neatliek laika pabūt vienatnē. Pasaules tendence par svarīgāko izvirza mēŗķi - piesaistīt un paturēt citu uzmanību un visu veida attiecības kā sabiedriskās dzīves centrālo asi.
Dekarta domugrauds "Es domāju, tatad esmu" tiek aizstāts ar "Es esmu savienots, tātad esmu".
Doma par neatkarīgu eksistenci tiek aizstāta ar ar daudzveidīgu attiecību veidošanu, kas turpina graut robežu starp to, kas kuram pieder.
Mainās indivīda sociālās spējas. Individuālās personības spēks tiek samainīts pret daudzveidīgo, konkurējošo iespēju vilinošo magnētismu. Veidojot tadu kā neprāta stāvokli, kurā cilvēks peld mutuļojošā un mainīgā esības straumē.
Ierauti pretrunīgos komunikāciju mutuļos, kas brāžas pāri, cilvēki cenšas sadalīt ierobežotās uzmanības daudzumu. Šīs attiecības piedāvā spēlēt daudzas lomas, kas izšķīdina mūsu autentisko es. Šādi piesātināta personība pat netiek uzskatīta par personību. Un šādi raksturojas "postmodernā apziņa".
Postmoderna sabiedrība sastāv no tīkliem un komercializētām attiecībām, kur robežas ir izzudušas un darbības svstarpēji saistītākas. Šeit vecā, noslēgtā, neatkarīgā apziņa kļūst par anahronismu. Beigu punkts šai tendencē tiks saniegts tad, kad cilvēks pārtrauks ticēt ka ir neatkarīgs no attiecībām.
Ir fakti, kas liecina, ka jaunās paaudzes cilvēki ir šākuši runāt jaunā manierē, kura paredz to, ka viņa sacītajam, jāizraisa reakciju citos, lai tam būtu jēga un tās tiktu apstiprinātas. Sapratāt, ja? :)). Runājot apgalvojuma teikums ( kas raksturīga neatkarīgai personai) tiek aizstāts ar jautājuma teikumu, kas liecina par "attiecību personu"!! Tiesa, tas par laimi nav pārāk izplatīts, bet bīstamā tendence ir novērota.
Un beigās - pēc kā dzenas postmodernais cilvēks?
Visticamāk - pēc jaunas dzīves pieredzes, tieši tāpat, kā agrāk vecvecāki tiecās pēc lietu, īpašumu iegādes. Kultūras industrijas laikmetā pieredzes iegūšanas iespējas ir bezgalīgi lielas. Apkārt liela kultūras pieredzes dažādība gan virtuālajā, gan reālajā pasaulē, kas prasa, lai mēs ( mūsu apziņa) atrastos vienlaicīgi visur, meklējot jaunus komunikāciju kanālus, pārveidojot attiecības un iesaistoties jaunu( virtuālo) pasauļu veidošanā.
Daļa cilvēku uzskata , ka liekot uzsvaru uz sakariem, integrēšanos tīklos un attiecību veidošanu, tiek atbrīvota cilvēciskā apziņa, kura atšķiras no vecā industriālā laikmeta apziņas, kura bija iesaistīta mantas dalīšanā. Dzenoties pēc mantas tika radīta dalīta pasaule, kurā bagātie nostājās pret nabagiem utt. Šeit uz dzīvību un nāvi satiekas "alkatīgie" noplicinot dzīves un pasaules resursus.
Tas arī ir mūslaiku "modernā īpašuma laikmeta" tirgus sabiedrības mantojums.
Taču ir iedibinājies jaunās paaudzes attiecību modelis, kurš konkurences un īpašumu ētikas vietā izveidoja attiecību kodeksu - līdzīga domāšana, darbs komandā, vienprātības veicināšana. Kaut kur to sauc par tīkla ētosu. Tīkla ētika nodrošina grupas ( komandas ) iespēju darboties kopīgā sadraudzībā. Sociālajā tīklākatram jāatrod vieta labākai sapratnei un savstarpējai tolerancei.
Sociālā tīkla veidošanas nepieciešmība ir objektīvās realitātes noteikta, bet nevis apkārt virmojošo projektu uzaicinājumu inspirēta.
Noliec sevi šo attiecību centrā. Apzinies šo attiecību lomu tavā dzīvē.
Esi piepildīts ar patiesības garu nevis apkārtnotiekošā refleksiju! Emocijas arī svarīgas - tās vienmēr sekos.

jaunā ekonomika- tīkla ekonomika

viens cilvēks nevar sasniegt daudz,un neviens nelīdzinās vientuļai salai: jo katrs ir ieausts attiecību audumā.. Jauns vai vecs, bagāts vai nabags - cilvēks atrodas komunikāciju ķēdē. Iegūt pieeju ķēdei -jaunajā ekonomikā tikpat svarīgi, kā agrāk būt bagātam un neatkarīgam.

Patlaban sāk sairt modernās dzīves pamats. Veidojas jauna ekonomiskā realitāte, kas liek sabiedrībai pārvērtēt saistības un ierobežojumus, kuri noteiks cilvēku attiecības mūsu gadsimtā.
Jauno ekonomiku veido četri „vaļi” – valsts ekonomika un tās institucionālā bāze, izglītības sistēma, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un Nacionālā inovāciju sistēma, t.i., valsts politikai un mērķiem jābūt inovācijas un uzņēmējdarbību veicošiem. Taču jaunās ekonomikas nozīmīgākais balsts ir cilvēki un viņu spēja informāciju pārvērst zināšanās.
Jaunajā laikmetā tirgus vietu ieņems tīkls un īpašuma tiesības aizstās piekļuve. Uzņēmumi un patērētāji sāk pamest mūsdienu ekonomikas galveno realitāti — tirgu, kas piedāvā pircējiem un pārdevējiem savstarpēji apmainīties ar īpašumu. Tas nenozīmē, ka jaunajā piekļuves laikmetā īpašums izzudīs, tieši pretēji. Īpašums turpinās pastāvēt, tomēr tas daudz retāk tiks pirkts un pārdots tirgū. Jaunajā ekonomikas sistēmā piegādātāji īpašumu paturēs sev, to izīrēs, iznomās, ņems ieejas maksu, abonēšanas maksu, vai biedra naudu par tā īslaicīgu lietošanu. Īpašuma maiņa starp pircējiem un pārdevējiem, kas ir būtiskākā mūsdienu tirgus sistēmas iezīmes, tiks aizstāta ar īslaicīgām pakalpojumu sniedzēju un klientu attiecībām. Tirgus turpinās pastāvēt, tomēr tā loma darījumos pakāpeniski zaudēs savu agrāko nozīmi.
Materiālajam īpašumam, ka savulaik bija industriālās pasaules centrs, ekonomikā ar laiku tiks atvēlēta arvien mazsvarīgāka loma. Iespējams, ka uzņēmumi to vairs neuzskatīs par vērtību, bet vienkārši par operāciju veikšanas līdzekli, kuru ir izdevīgāk aizņemties, nevis iegādāties.
Intelektuālais kapitāls ir jaunā laikmeta dzinulis un mērķis. Jaunajā ekonomikas sistēmā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un viedokļi, nevis lietas. Bagātības mērs vairs nebūs finansiāls kapitāls, bet cilvēka iztēle un radošās spējas.
Uzņēmumiem, kas darbojas telekomunikāciju un interneta jomā, operējot ar jēdzienu „jaunā ekonomika” vai „tīkla ekonomika”, var rasties iespaids, ka daļa no agrākajiem ekonomikas principiem un priekšnoteikumiem jaunā veida uzņēmumos nedarbojas.

Piekļuves laikmetā uzņēmējdarbību noteiks pilnīgi jauni principi, kas būtiski atšķirsies no tiem, kādi tika izmantoti tirgus laikmetā. Jaunajā pasaulē tirgu aizstās tīkls, pircēju un pārdevēju vietā nāks piegādātāji un lietotāji un faktiski viss būs pieejams.
Industriālajā laikmetā ekonomika galvenokārt balstījās uz ražošanu un īpašums bija nepieciešams, lai nodrošinātu fizisku izdzīvošanu un gūtu panākumus. Jaunajā laikmetā kultūras produkcija kļūst par dominējošo jomu ekonomikā, un iespēja nodrošināt piekļuvi kultūras resursiem un pieredzei, kas garantē cilvēka psiholoģisko eksistenci, būs tikpat svarīga kā īpašuma iegāde.
Pašlaik notiek būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā komercijā par prioritāti tiek uzskatīta ne vairs pakalpojumu sniegšana , bet gan pieredzes piedāvāšana.
Kultūras preču tirgošana ir kapitālisma dabīgas attīstības fāze, jo visā savas pastāvēšanas laikā kapitālistiskā iekārta ir centusies komercializēt visdažādākās cilvēka dzīves jomas. Ekonomiskās prioritātes izgājušas attīstības ceļu, kura gaitā ražošanu aizstāja pakalpojumu sniegšana, savukārt pakalpojumu sniegšanu nomainīja cilvēku attiecību komercializēšana un, visbeidzot, kultūras pieredzes tirdzniecība, kas liecina par to, ka komercijas mērķis ir pārvērst visa veida attiecības par ekonomiskām attiecībām.
Ņemot vērā augstākminētās atziņas, lūdzu apzināti nodarboties ar "komercializēto attiecību" veidošanu. Tas nav ne labi, ne slikti. Tas vienkārši ir jaunā laikmeta garā. Praktiķiem šķiet šeit nebūs problēmu. Ideālistiem vienkārši mans ieteikums - apzināties cilvēcisko attiecību dabu, un nemēģināt uzturēt vai saskatīt sociālajā tīkla attiecībās kautko dziļi personīgu vai pat intīmu. Draudzība un mīlestība nav atcelta!