Par web 2.0

Spinglo servisa pakalpojumu bāze paredz nākotnes tīmekļa attīstību

Kas ir Web 2.0 ?
Pēdējos gados Interneta teminoloģijā par vienu no populārākajiem vārdiem ir kļuvis Web 2.0. Vieni uzskata, ka tas ir apzīmējums revolūcijai globālā tīmekļa izmantošanā, citi domā, ka tas nav nekas vairāk kā mārketinga sauklis, ka tāds termins vispār nav nepieciešams, un tam ironiski piešķir apzīmējumu “Burbulis 2.0“. Apskatot visai haotiskos un izplūdušos formulējumus, Web 2.0 koncepciju īsumā var raksturot ar 2 galvenajām iezīmēm:
1. Lietotāju aktīva līdzdalība Interneta satura veidošanā.
2. Minimālas prasības Interneta klientam - visas lietotājam vajadzīgās lietas, t.i., dati, lietojumprogrammas atrodas uz Interneta serveriem, lietotāja datorā ir nepieciešama pārlūkprogramma un Interneta pieslēgums, un viņš var operēt ar saviem datiem no jebkuras vietas.

Vēsturiskais aspekts

Termins Web 2.0 pirmoreiz tika lietots 2004.gadā diskusijā, kas notika San Francisko pazīstamās izdevējkompānijas O’Reilly Media Inc. rīkotās konferences ietvaros un bija veltīta globālā tīmekļa attīstības jautājumiem.

Divu Timu viedoklis

Tims Nr.1: Tims Berners-Lī (Tim Berners-Lee), globālā tīmekļa izgudrotājs, ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Interneta tehnoloģiju attīstībā. Web 2.0 koncepcijas popularizētāji ir nodēvējuši viņa radīto tīmekli par Web 1.0. Savā intervijā [2] viņš norāda, ka šie jaunie pielietojumi balstās uz iepriekš izstrādātiem standartiem un Interneta tehnoloģijām, un jau viņa veidotā tīmekļa sākotnējā versija Enquire bija interaktīva, t.i., tika paredzēta iespēja lietotājam rediģēt datus. Līdz ar to nebūtu pareizi teikt, ka Web 1.0 ir domāts datoru savienošanai, bet Web 2.0 - cilvēku savienošanai.

Tims Nr.2: Tims O’Reilijs, kas ir viens no Web 2.0 jēdziena radītājiem, savā rakstā ir mēģinājis dot kompaktu jaunā tīmekļa formulējumu:

Web 2.0 ir biznesa revolūcija datorindustrijā, ko izraisījusi virzība uz Internetu kā platformu un mēģinājums izprast panākumu likumsakarības šīs jaunās platformas izmantošanā. Galvenā no šīm likumsakarībām ir: veidojiet tādus pielietojumus, kas sekmīgāk liek izpausties tīkla īpašībām tad, ja vairāk cilvēku tos lieto. Tas tiek arī apzīmēts kā “kolektīvās inteliģences izmantošana”.

Web 2.0 ideju praktiskie pielietojumi

Web 2.0 kā principu kopums ir iemiesots konkrētās Interneta vietnēs. Piemēram, Latvijā vispopulārākā Interneta vietne Draugiem.lv pilnībā atbilst minētajām iezīmēm, t.i., vietnes saturu veido paši lietotāji, visi lietotāja dati atrodas uz Draugiem.lv serveriem.

Blogi (tīmekļa žurnāli)
Termins web-log, no kura arī atvasināts Blogs parādījās jau krietnu laiku pirms Web 2.0. Ar to apzīmē tīmekļa lapu kas sastāv no lietotāju viedokļiem par noteiktu tēmu, dienasgrāmatas ierakstiem, kuri ir sakārtoti hronoloģiski, kur pēdējais ir jaunākais ieraksts. Vairums blogu paredz iespēju lietotājiem pievienot savus komentārus par bloga ierakstu, ko var nosaukt par bloga autora sarunu ar grupu ieinteresētu diskusijas dalībnieku. Latvijas blogu piemērs ir vietne Blogs.lv

Wiki
Par Wiki sauc Interneta vietni, kur lietotāji var pievienot, rediģēt un dzēst informāciju. Tas ir kolektīvs informācijas organizēšanas veids Internetā. Spilgtākais Wiki piemērs, protams, ir Vikipēdija - kopīgi rediģējama Interneta enciklopēdija. Ir arī tās sadaļa latviešu valodā: lv.wikipedia.org

Interneta adresu grāmatiņas (social bookmarks) – vietnes, kur lietotāji var veidot un organizēt savu iemīļoto Interneta lapu adresu sarakstus.
Piemēri: Del.icio.us, Saites.lv

Multimediju datu koplietošana
Populārākās vietnes: YouTube.com – video; Odeo.com – audio.

RSS barotnes
RSS ir datu formāti, kas ļauj Interneta lietotājiem iegūt informāciju no RSS atbalstošām vietnēm (mājas lapām, blogiem) bez šo vietņu apmeklēšanas. Informācija, kas parasti sastāv no tēmu virsrakstiem, arī anotācijām, ir iekļauta tā saucamajā barotnē un piegādāta lietotājam procesā, kas ir apzīmēts ar terminu sindikācija. Lai varētu nolasīt šāda veida informāciju, lietotājam ir nepieciešama programma, tā saucamais agregators vai barotņu lasītājs. Kad lietotājs ir izvēlējies, kuras RSS barotnes viņš vēlas saņemt, programma automātiski savāc atjaunoto informāciju no izvēlētajām barotnēm.

Jaunās tīmekļa programmēšanas tehnoloģijas
Kā viens no “modes kliedzieniem” tīmekļa pielietojumu programmēšanā noteikti ir minams AJAX (Asynchronous Javascript + XML) [4], kas izmanto nestandarta JavaScript objektu, lai komunicētu ar servera programmām. Galvenā priekšrocība, ko šī tehnoloģija sniedz, ir iespēja atjaunot tīmekļa lapas informāciju pa porcijām, nepārlādējot visu lapu kopumā.


Web 2.0 un globālā tīmekļa attīstības process.

Globālais tīmeklis sākotnēji tika radīts Eiropā kā akadēmisks tīkls komunikācijai zinātnes aprindās. Pēc tam tas tika aktīvi ieviests ASV universitātēs kā labs palīglīdzeklis izglītības procesā. Biznesa sabiedrība ātri aptvēra tīmekļa lielās iespējas preču un pakalpojumu reklāmā un mārketingā, līdz ar to sākās uzņēmumu mājas lapu bums. Tam seko online banku sistēmas, interneta veikali, viss, ko apzīmē kā e-komerciju. Tika investēta nauda, nopietni neizvērtējot projektus. Un 90.gadu beigās notika tas, ko dēvē par “Interneta burbuli” (dot-com bubble), kad daudzas Interneta kompānijas bankrotēja, negūstot cerētos ienākumus. Pēdējos gados Internetā lielu popularitāti ir guvušas izklaides un cilvēku sadzīviskās saziņas vietnes, piemēram, globālajā mērogā viens no līderiem ir Myspace.com, Latvijā – tā analogs Draugiem.lv. Negribētos piekrist Timam O’Reilijam un saukt Web 2.0 par revolūciju Internetā. Kā jebkura cita nozare, arī Internets attīstās, un, ņemot vērā tā ļoti demokrātisko būtību, attīstības tendences lielā merā nosaka sabiedrības vajadzības un pieprasījums. Lietotāju aktīva līdzdalība Interneta satura veidošanā aizsākās ar Interneta forumiem un čatiem daudzus gadus pirms Web 2.0, nonākot līdz pašreiz populārām Interneta komunikāciju formām.
Pateicoties termina popularitātei, Web 2.0 bieži tiek kā birka piekarināts daudzām Interneta vietnēm ar ļoti vienkāršotu to principu pielietojumu, lai iegūtu papildus punktus to mārketingā. Tā kā Blogu vietas Google indeksē un iekļauj meklēšanas rezultātu sarakstā, to izmanto daļa Interneta mārketinga speciālistu, vairumā liekot hipersaites uz savām lapām visos iespējamos blogos un to komentāros, lai tādā veidā paaugstinātu savu mājas lapu Google PageRank (PR) indeksu, kas ir populārākais lapas nozīmīguma kritērijs. Šādi mārketinga paņēmieni neveicina objektīvu Interneta reitingu veidošanos un palielina “spam” jeb surogātinformācijas daudzumu, kas patlaban ir vislielākā Interneta problēma. Rodas jautājums, cik lielā mērā Web 2.0 pielietojumi atvieglo dzīvi tiem Interneta lietotājiem, kuriem vajag ātri atrast precīzu, uzticamu informāciju par interesējošo jautājumu? Vai šis Web 2.0 “kolektīvās inteliģences” princips veicina Internetā pieejamās informācijas uzticamību un atvieglo tās meklēšanu?

Pārpublicēts no SEO.lv